Mājas siltināšana 2026: izmaksas un materiālu salīdzinājums Latvijā

Kopsavilkums

• Fasādes siltināšanas izmaksas 2026. Gadā Latvijā: 45-80 EUR/m² (materiāli + darbs)

• Akmens vate: A1 ugunsdrošība, elpojamība, vidējais segments

• EPS putupolistirols: budžeta segments, zemāka ugunsdrošība

• PIR plāksnes: augstākā siltumnoturība pie mazāka biezuma, premium segments

• Altum atbalsts 2026: grants līdz 50% no izmaksām (maks. 10 000 EUR)

• Siltināšanas cenas m2 atkarīgas no materiāla, biezuma un reģiona

Pagājušā gada decembrī Imantas divstāvu mājas īpašnieks parādīja man savu apkures rēķinu: 340 EUR par vienu mēnesi. Māja ar labiem logiem, pārsegtu jumtu, bet sienas bez fasādes siltināšanas, tīrs 1980. Gadu ķieģeļu masīvs. Pēc sienu siltināšanas no ārpuses ar 15 cm akmens vati viņa nākamais janvāra rēķins bija 178 EUR. Starpība: 162 EUR mēnesī jeb gandrīz 2 000 EUR gadā. Tieši tāpēc mājas siltināšana izmaksas ir jautājums, ko katru pavasari uzdod simtiem privātmāju īpašnieku Latvijā.

Pirms ķeries pie materiālu pasūtīšanas, ir jāzina, kas šobrīd tirgū notiek ar cenām, kuri materiāli patiešām ir tā vērti un kā saņemt Altum atbalstu 2026. Gadā. Par to visu - šajā rakstā.

Mājas siltināšanas izmaksas un enerģijas tarifi: kāpēc 2026. Gadā tas ir kritiski svarīgi?

SPRK (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija) siltumenerģijas tarifi 2025.-2026. Gada sezonā ir pieauguši vidēji par 8-14% atkarībā no reģiona. Rīgā Rīgas siltums tarifs šobrīd ir ap 85-95 EUR/MWh, un prognozes 2027. Gadam neliecina par kritumu. Latvijas reģionos, piemēram, Daugavpilī, Valmierā vai Ventspilī, kur siltumapgādi nodrošina mazākas sistēmas, tarifi dažviet pārsniedz 110 EUR/MWh.

Ko tas nozīmē praksē? Ja māja patērē ap 30 MWh gadā (tipiska nesiltināta 150 m² privātmāja Latvijā), tad pie pašreizējiem tarifiem apkure izmaksā ap 2 500-3 000 EUR gadā. Kvalitatīva sienu siltināšana no ārpuses var samazināt šo patēriņu par 30-50%.

Energoefektivitātes paaugstināšana nav tikai par apkures izmaksu samazināšanu. ES direktīvas virzās uz to, ka nākotnē F un G klases ēkām var tikt piemēroti stingrāki noteikumi vai papildu nodokļi, kas ietekmēs to tirgus vērtību. Tādējādi privātmājas siltināšana 2026. Gadā ir investīcija nekustamā īpašuma vērtībā, ne tikai ērtību uzlabojums.

Sākoties pavasarim, Rīgā un Pierīgā masveidā atsākas fasādes siltināšanas darbi. Cilvēki ir saskaitījuši pagājušās ziemas rēķinus un pieņēmuši lēmumu. Un mana pieredze rāda: kas kavējas, tas ziemā atkal maksā pilnu cenu.

Siltumizolācijas materiālu salīdzinājums fasādei: vate, EPS vai PIR?

Fasāžu siltināšanā visbiežāk izmanto trīs materiālus, katram ir sava specifika:

Akmens vate (minerālvate) - vidējais segments ar drošību

Akmens vate ir mana pirmā izvēle lielākajai daļai fasādes darbu Latvijā. Siltumvadītspējas koeficients (λ) parasti ir 0.034-0.038 W/(m·K). Lai sasniegtu U-vērtību 0.20 W/(m²·K), nepieciešami apmēram 18-20 cm siltinājuma biezums.

Priekšrocības: A1 ugunsdrošības klase (nedeg), laba skaņu izolācija, elpojamība. Rīgā un jūras tuvumā, piemēram, Jūrmalā vai Liepājā, tas ir īpaši svarīgi, jo mitrums ir pastāvīgs faktors.

Tirgū populāra ir Rockwool Granrock Super beramā akmens vate, iepak. 20 kg - 22.92 EUR par iepakojumu. Piemērota jumta siltināšanai piebēršanā un grūti sasniedzamām vietām. Savukārt fasādes plāksnes no akmens vates ir klasiskais ETICS sistēmas variants.

Trūkums: cena. Akmens vate ir dārgāka par EPS, un darba izmaksas var būt nedaudz augstākas, jo plāksnes ir smagākas.

Putupolistirols EPS - budžeta segments ar labu sniegumu

EPS jeb putuplasts fasādei ir iecienītākais materiāls pie privātmāju īpašniekiem ar ierobežotu budžetu. Siltumvadītspēja λ = 0.031-0.038 W/(m·K) atkarībā no blīvuma, bet siltināšanas cenas m2 ir ievērojami zemākas nekā vatei.

EPS fasādes sistēma darbojas labi uz ķieģeļu, betona un silikāta ķieģeļu sienām. Putuplastam fasādei nepieciešama pareiza piestiprināšana: gan līme, gan dībeļi. Dībeļu stiprināšanai izmanto frēzi, piemēram, SMART 900 plastmasas giezējs putuplastam Ø67 - 3.63 EUR/gab., lai ievietotu EPS vāciņus. Pašus dībeļus rēķina 6-8 gab. Uz m², tāpēc apjoms jāplāno jau pasūtot.

Trūkums: EPS ir E klases ugunsdrošība. Tāpēc uz daudzdzīvokļu mājām Latvijā tas bieži nav atļauts bez speciālām ugunsdrošības joslām no akmens vates. Privātmājām šis risks ir mazāks, bet nav nulle.

PIR plāksnes - augstākā siltumnoturība mazākā biezumā

Poliizocianurāts (PIR) ir premium segments ar λ = 0.022-0.026 W/(m·K). Kur ar EPS vajag 15 cm, ar PIR pietiek ar 8-10 cm. Ļoti noderīgi vietās, kur biezums ir ierobežots, piemēram, plānām sienām ar nišām, logiem vai arhitektūras elementiem.

PIR siltumizolācijas materiāls ir populārs arī jumta siltināšanā un fasādēs, kur vēlas saglabāt ēkas vizuālo proporciju. Izmaksas ir augstākas, bet dažos gadījumos tas ir vienīgais tehniskais risinājums.

Alternatīva kategorija, ko bieži neievēro, ir atstarojošā siltumizolācija. Pepi Reflekt Poly atstarojošā siltumizolācija, laminēta no vienas puses ar metalizētu PET plēvi, 3 mm, 1.2×50 m - 90.60 EUR par rulli. Der papildu siltumizolācijai zem jumta un grīdās, bet kā primārais fasādes siltinājums tas neaizstāj pilnvērtīgu plāksni.

Vēlos pieminēt arī kokšķiedras risinājumus. Steico Universal kokšķiedras siltumizolācijas plāksnes ar spundi 22×600×2230 mm, 1.338 m² - 12.56 EUR par plāksni. Labi piemērotas koka karkasa būvēm, kuras Vidzemes un Zemgales rajonos kļūst arvien populārākas. Laba ekoloģiskā izvēle.

Atsevišķa kategorija ir beramā vate. Paroc BLT3 nedegoša beramā akmens vate siltumizolācijai, 15 kg - 14.74 EUR. To izmanto bēniņu siltināšanai. Bēniņu piebēršana ar 30-40 cm beramo vati var samazināt siltuma zudumus caur jumtu par 40-60%. Bēniņu siltināšanas izmaksas ir salīdzinoši zemas (aptuveni 8-15 EUR/m²), un efekts ir tūlītējs.

Kuru materiālu izvēlēties? Kopsavilkums

• Pēc cenas - EPS putupolistirols (4-8 EUR/m² par 150 mm plāksni)

• Pēc ugunsdrošības - akmens vate (A1 klase, nedeg)

• Pēc siltumnoturības - PIR plāksnes (mazākais biezums, λ = 0.022-0.026)

• Ekoloģiskai būvei - kokšķiedra Steico (koka karkasa mājām)

• Bēniņu siltināšanai - beramā akmens vate (lēts, ātrs, efektīvs)

Detalizēts salīdzinājums pa parametriem:

• Akmens vate: λ = 0.034-0.038 W/(m·K), A1 ugunsdrošība, labs mitrumizturīgums, cena par m² (150 mm) apmēram 8-14 EUR

• EPS putupolistirols: λ = 0.031-0.038 W/(m·K), E klases ugunsdrošība, cena par m² (150 mm) apmēram 4-8 EUR

• PIR plāksnes: λ = 0.022-0.026 W/(m·K), mazākais biezums, cena par m² (100 mm) apmēram 12-18 EUR

• Kokšķiedra (Steico): λ = 0.038-0.042 W/(m·K), ekoloģiska izvēle koka karkasiem, labs trokšņu slāpējums

• Beramā vate: λ = 0.035-0.040 W/(m·K), ideāla bēniņiem un grūti pieejamām vietām, cena apmēram 8-15 EUR/m²

Siltināšanas cenas m2: materiāli un darbs 2026. Gadā Latvijā

Šeit ir patiess sadalījums no reāliem darbu objektiem Latvijā 2025.-2026. Gada sezonā. Uzmanīgi ar tiem "15 EUR/m²" piedāvājumiem internetā: tas nav reāli pilnai fasādes siltināšanas sistēmai.

EPS 150 mm sistēma (budžeta segments)

• EPS plāksnes (150 mm): 5-8 EUR/m²

• Dībeļi un līme: 3-5 EUR/m²

• Armējošais tīkls + bāzes apmetums: 4-6 EUR/m²

• Galīgais apmetums vai dekoratīvā apdare: 5-9 EUR/m²

• Darba izmaksas: 15-22 EUR/m²

• Kopā: 32-50 EUR/m²

Akmens vates sistēma 150 mm (vidējais segments)

• Fasādes vate (150 mm): 9-15 EUR/m²

• Dībeļi un fasādes līme: 3-5 EUR/m²

• Armējošais tīkls + apmetums: 5-8 EUR/m²

• Apdares apmetums: 5-9 EUR/m²

• Darba izmaksas: 18-25 EUR/m²

• Kopā: 40-62 EUR/m²

PIR 100 mm sistēma (premium segments)

• PIR plāksnes (100 mm): 14-20 EUR/m²

• Stiprinājuma elementi: 4-6 EUR/m²

• Apdares slāņi: 8-14 EUR/m²

• Darba izmaksas: 20-28 EUR/m²

• Kopā: 46-68 EUR/m²

Jumta siltināšana: atsevišķa pozīcija, ko nevajag aizmirst

Caur nesiltinātu jumtu māja zaudē 25-35% siltuma. Jumta siltināšana ir atsevišķa budžeta pozīcija, bet tā bieži dod vislielāko efektu uz vienu ieguldīto eiro.

• Bēniņu siltināšana ar beramo vati (30-40 cm): 8-15 EUR/m², ātrs un vienkāršs process

• Jumta slīpņu siltināšana ar minerālvati (20-25 cm): 18-30 EUR/m², sarežģītāka montāža

• Jumta siltināšana ar PIR plāksnēm: 25-40 EUR/m², mazāks biezums, bet augstāka cena

Mans ieteikums: ja budžets ir ierobežots, sāciet ar bēniņu siltināšanu. 50 m² bēniņi ar 35 cm beramo vati izmaksā aptuveni 500-750 EUR materiāliem. Efekts ir jūtams jau pirmajā ziemā.

Pamatu siltināšanas izmaksas

Par pamatu siltināšanu runā retāk, bet caur nesiltinātiem pamatiem siltums zūd ievērojami, it īpaši mājās bez pagraba. Pamatu siltināšana ar XPS (ekstrudēto polistirolu) 100-150 mm parasti izmaksā 20-35 EUR/m², ieskaitot hidroizolāciju un aizsargslāni. Standarta privātmājai ar 40 m perimetru un 0.8 m pamatu augstumu tas ir aptuveni 640-1 120 EUR par materiāliem.

Mājas siltināšana no ārpuses: trīs gadījumi no prakses

Gadījums 1: Jelgavas privātmāja, 120 m²

Klients no Jelgavas ar 120 m² māju un aptuveni 180 m² fasādes laukumu. Sienas: 380 mm silikāta ķieģelis bez siltinājuma. Izvēlējās akmens vati 150 mm, pilna ETICS sistēma ar dekoratīvo apmetumu.

Materiāli un darbs kopā izmaksāja 8 900 EUR. Ar Altum atbalstu viņš saņēma 35% grantu. Neto izmaksas: 5 785 EUR. Apkures rēķins samazinājās par 1 600 EUR gadā. Atdeve: 3.6 gadi. Labs rezultāts.

Gadījums 2: Liepājas koka karkasa māja, 95 m²

Rudenī 2025. Gadā Liepājas privātmājas (koka karkass, celts 2003. Gadā) īpašniece vērsās pie mums ar problēmu: sienu siltinājums bija 100 mm, un ziemā māja bija auksta. Risinājums: papildu 100 mm kokšķiedras plāksnes (Steico) uz esošā karkasa + jauna vēja izolācija.

Fasādes laukums: 140 m². Materiālu izmaksas: aptuveni 3 200 EUR. Darba izmaksas: 2 800 EUR. Kopā: 6 000 EUR. Apkures rēķins (malkas katls) pirms tam bija aptuveni 1 800 EUR gadā, pēc papildu siltināšanas samazinājās līdz 1 100 EUR. Ietaupījums: 700 EUR gadā.

Gadījums 3: Ogres rajona lauku māja, jumta siltināšana

Klients no Ogres rajona ar 160 m² lauku māju. Sienas jau bija siltinātas, bet bēniņi nebija piebērti. Termokameras uzņēmums parādīja, ka lielākie siltuma zudumi ir tieši caur jumtu.

Risinājums: 35 cm Paroc BLT3 beramā akmens vate uz 65 m² bēniņu grīdas. Materiālu izmaksas: aptuveni 850 EUR. Darbs (pašu spēkiem, 2 cilvēki, viens brīvdienas): 0 EUR. Apkures rēķins samazinājās par aptuveni 480 EUR gadā. Atdeve: nepilni 2 gadi. Vienkāršākais projekts ar ātrāko atdevi, ko esmu redzējis.

Taupības aprēķins: cik reāli ietaupīsi ar mājas siltināšanu?

Ņemsim konkrētu scenāriju: 150 m² privātmāja Cēsīs, nesiltinātas 380 mm ķieģeļu sienas, nesiltināts jumts, gāzes apkure. Pašreizējais apkures patēriņš: aptuveni 28 MWh gadā. Gāzes tarifs: 85 EUR/MWh. Apkures rēķins: 2 380 EUR gadā.

1. Variants: tikai fasādes siltināšana (EPS 150 mm)

• Investīcija: 200 m² × 42 EUR/m² = 8 400 EUR

• Enerģijas ietaupījums: 30%, jeb 714 EUR gadā

• Ar Altum grantu (30%): neto izmaksas 5 880 EUR

• Atdeve: 8.2 gadi

2. Variants: fasāde (akmens vate 150 mm) + bēniņu siltināšana

• Investīcija: fasāde 10 400 EUR + bēniņi 900 EUR = 11 300 EUR

• Enerģijas ietaupījums: 45%, jeb 1 071 EUR gadā

• Ar Altum grantu (40%): neto izmaksas 6 780 EUR

• Atdeve: 6.3 gadi

3. Variants: fasāde (akmens vate) + bēniņi + logu nomaiņa

• Investīcija: fasāde 10 400 EUR + bēniņi 900 EUR + logi 4 500 EUR = 15 800 EUR

• Enerģijas ietaupījums: 55%, jeb 1 309 EUR gadā

• Ar Altum grantu (50%): neto izmaksas 7 900 EUR

• Atdeve: 6.0 gadi

Redzat tendenci? Jo vairāk pozīcijas aptver, jo lielāks Altum grants un jo ātrāka atdeve. Trešais variants ar pilno renovāciju ir visizdevīgākais ilgtermiņā, lai gan prasa lielāku sākotnējo ieguldījumu.

Altum atbalsts 2026: kā pieteikties un ko sagaidīt?

Altum energoefektivitātes programma privātmājām turpinās 2026. Gadā. Šeit ir viss, kas jāzina, ja plāno pieteikties.

Kas var pieteikties?

Privātmāju īpašnieki Latvijā, kuru māja ir nodota ekspluatācijā un ir viņu primārā dzīvesvieta. Mājai jābūt reģistrētai kadastrā. Programma attiecas uz visu Latviju: Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Ventspili, Jelgavu, Cēsis, Valmieru un visiem novadiem.

Kāds atbalsts pieejams?

• 30% enerģijas ietaupījums - līdz 30% granta no kopējām izmaksām

• 50% enerģijas ietaupījums - līdz 50% granta, maksimāli 10 000 EUR

• Papildu 10% pieejami mājām ar enerģijas klases uzlabojumu no F/G uz C vai augstāku

Mājas renovācija ar fasādes siltināšanu vien parasti nodrošina 25-40% enerģijas ietaupījumu. Ja papildus siltina bēniņus un nomaina logus, var sasniegt 50% un vairāk. No mūsu klientu pieredzes: visbiežāk granta minimumu sasniedz jau ar fasādes siltināšanu un bēniņu vati kopā. To iesaku vairumā gadījumu.

Materiālu izvēle ietekmē granta pieejamību: fasādes siltinājumam jānodrošina U-vērtība ne sliktāka kā 0.20 W/(m²·K). To nodrošina gan 150 mm EPS, gan 150 mm akmens vate, gan 100 mm PIR. Altum nepieprasa konkrētu materiālu, svarīgs ir galarezultāts.

Pieteikšanās secība 2026. Gadā:

• Enerģijas audita veikšana (sertificēts auditors, izmaksas 200-400 EUR)

• Projekta iesniegšana Altum portālā ar auditora atzinumu

• Lēmums parasti 4-6 nedēļas

• Darbu uzsākšana pēc lēmuma saņemšanas (nedrīkst sākt darbus pirms apstiprinājuma!)

• Pārskata audits pēc darbu pabeigšanas, grantu izmaksa

Praktiski padomi no mūsu klientu pieredzes:

• Auditoru rinda pavasarī ir 3-5 nedēļas, tāpēc piesakieties laikus

• Altum grantu pieteikumi tiek izskatīti pēc iesniegšanas kārtas, finansējums ir ierobežots

• Darbu dokumentēšana (foto pirms, procesa laikā un pēc) ir obligāta granta saņemšanai

• Sertificēta brigāde ir obligāta prasība granta saņemšanai

Par alternatīvajiem siltināšanas risinājumiem, tostarp mājas siltināšanu ar putām, vairāk lasiet Estrotech bezsūvju siltumizolācija - uzstādīšana, izmaksas, pieredze Latvijā.

Kā aprēķināt nepieciešamo materiālu daudzumu un U-vērtību?

Lielākā kļūda, ko redzu privātmāju saimnieku veiktajos projektos, ir siltinājuma biezuma "izvēle uz aci". Cik biezam jābūt fasādes siltinājumam, tas ir aprēķins, ne gaumes jautājums.

U-vērtības formula (vienkāršotā versija):

U = 1 / (Rsi + R_siena + R_siltinājums + Rse)

Kur R_siltinājums = d / λ (biezums metros dalīts ar siltumvadītspēju)

Piemērs ar praktiskiem skaitļiem. 380 mm ķieģeļu siena (R ≈ 0.54 m²·K/W) + 150 mm akmens vate λ=0.036 (R = 0.15/0.036 = 4.17) + virsmas pretestības (≈0.17). Kopā R ≈ 4.88. U = 1/4.88 ≈ 0.20 W/(m²·K). Tieši uz robežas, ko prasa LBN standarti un Altum programma.

Ja mājas sienas ir plānākas (piemēram, 250 mm ķieģelis), vajag 180-200 mm siltinājuma vai jāpāriet uz PIR, lai tā pati U-vērtība tiktu sasniegta mazākā biezumā.

Kā aprēķināt materiālu daudzumu?

• Izmēri fasādes laukumu (garums × augstums, visas sienas)

• Atņem logu un durvju laukumus (parasti 15-25% no kopējā)

• Pievieno 5-10% griešanas atlikumiem

• Dībeļu skaits: 6 gab./m² standartā, 8-10 gab./m² augstuma vai stūru zonās

Piemērs no darba objekta Liepājā: 12×8 m māja, 2 stāvi, sienu augstums 6.5 m. Fasādes perimetrs: (12+8)×2 = 40 m × 6.5 m = 260 m². Atņemam logus un durvis (45 m²) = 215 m² tīrā sienas laukuma. Ar 10% pielikumu pasūtāms 237 m² siltumizolācijas materiāls un aptuveni 1 650 dībeļi.

Montāžas darbiem noderīga ir arī Akfix 705 universālā ātrā līme, ko izmantojam papildelementu piestiprināšanai siltināšanas procesā.

Praktisks padoms: vienmēr pasūtiet siltumizolācijas materiālus ar 8-10% rezervi. Griešanas atlikumi, saliekamie stūri un neparedzētas vietas prasa papildus. Labāk atgriezt atlikumu nekā gaidīt otro piegādi vidū darbu.

Sezonālie padomi 2026. Gada pavasarim un vasarai

Fasādes darbus Latvijā var veikt, kad gaisa temperatūra ir virs +5°C un nav lietus prognoze 24 stundās pēc apmetuma uzklāšanas. Drošais periods: maijs-septembris. Ja sāc jūnijā, ir laiks pabeigt līdz rudenim.

Ja kavē ar pasūtīšanu līdz augustam, riskē ar darbu pārcelšanu uz nākamo gadu. Labas brigādes Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās ir aizņemtas mēnešiem uz priekšu. Lauku mājas siltināšanai reģionos var būt vieglāk atrast brīvus meistarus, bet materiālu piegāde prasa plānošanu.

Vēl par izmaksām kopumā skatiet arī celtniecības un remonta darbu izmaksas Latvijā 2026, kur ir plašāks pārskats par darbu tirgus cenām.

Pasūti siltumizolācijas materiālus buvesim.lv ar piegādi objektā

Šī pavasara piemērs: klients no Ogres rajona pasūtīja akmens vati, dībeļus, līmi un armējošo tīklu vienā pasūtījumā buvesim.lv. Piegāde tieši uz objektu nākamajā dienā. Brigāde sāka darbu trešdienā. Bez braukšanas uz veikaliem, bez kraušanas savā automobilī.

Tieši tāpēc buvesim.lv ir ērtāk nekā fizisks veikals lielākiem projektiem. Visi materiāli vienuviet, cenas redzamas uzreiz, un piegāde objektā taupa laiku.

Populārākie siltumizolācijas produkti buvesim.lv:

• Paroc BLT3 nedegoša beramā akmens vate siltumizolācijai, 15 kg - 14.74 EUR

• Rockwool Granrock Super beramā akmens vate, 20 kg - 22.92 EUR

• Steico Universal kokšķiedras siltumizolācijas plāksnes ar spundi 22×600×2230 mm, 1.338 m² - 12.56 EUR

• SMART 900 plastmasas giezējs putuplastam Ø67 - 3.63 EUR/gab.

• SMART 967 EPS tablete Ø67 mm, balta - 5.44 EUR

• SMART TT-60 izolācijas paplāksnis - 9.08 EUR

• SMART KT-60 izolācijas paplāksnis - 7.26 EUR

• Pepi Reflekt Poly atstarojošā siltumizolācija 3 mm, 1.2×50 m - 90.60 EUR

• Pepi Reflekt Plus atstarojošā siltumizolācija, laminēta no abām pusēm ar AL foliju 5 mm, 1.2×25 m - 127.63 EUR

Padoms: ja pasūti lielāku apjomu, kontaktē buvesim.lv komandu par vairumcenu iespējām. Lielākiem projektiem tas var dot ievērojamu ietaupījumu materiālu pozīcijās.

Laika ierobežojums 2026. Gada sezonai: Altum grantu pieteikumi šajā sezonā tiek izskatīti pēc iesniegšanas kārtas, un finansējums ir ierobežots. Enerģētiskais audits + pieteikums aizņem 4-8 nedēļas. Ja plāno darbus vasarā vai rudenī, pieteikšanās jāsāk tagad.

Bieži uzdotie jautājumi par mājas siltināšanu

Cik maksā mājas fasādes siltināšana 2026. Gadā?

Vidējās izmaksas: 45-80 EUR/m², iekļaujot materiālus un darbu. EPS sistēma ir lētākā (32-50 EUR/m²), akmens vate vidējā cenā (40-62 EUR/m²), PIR ir dārgākā (46-68 EUR/m²).

Kurš siltumizolācijas materiāls ir izdevīgākais privātmājai?

EPS ir budžeta segments. Akmens vate nodrošina labāku ugunsdrošību (A1 klase) un skaņas izolāciju. PIR prasa mazāku biezumu. Kokšķiedra ir laba ekoloģiskā izvēle koka karkasa mājām.

Vai ir pieejams Altum atbalsts privātmāju siltināšanai 2026. Gadā?

Jā. Sasniedzot 30-50% enerģijas ietaupījumu, var saņemt grantu līdz 50% no izmaksām (maks. 10 000 EUR). Obligāts nosacījums: enerģijas audits un Altum apstiprinājums pirms darbu uzsākšanas.

Cik biezam jābūt fasādes siltinājumam?

Tipiskam ķieģeļu mūrim vajag vismaz 150 mm akmens vates vai EPS, lai sasniegtu U-vērtību 0.20 W/(m²·K). Ar PIR pietiek ar 90-100 mm. Plānākām sienām vajag lielāku biezumu.

Cik maksā jumta un bēniņu siltināšana?

Bēniņu siltināšana ar beramo vati: 8-15 EUR/m². Jumta slīpņu siltināšana ar minerālvati: 18-30 EUR/m². Bēniņu piebēršana ir visātrāk atmaksājošais siltināšanas veids.

Vai drīkst pašam uzstādīt fasādes siltināšanu?

Tehniski jā, bet Altum granta saņemšanai darbi jāveic sertificētai brigādei ar dokumentētu atbilstību. Nepareiza montāža rada mitruma problēmas un termiskos tiltus, kas atceļ siltumizolācijas efektu.

Kad ir labākais laiks siltināšanas darbiem Latvijā?

Maijs-septembris. Temperatūrai jābūt virs +5°C, nav pieļaujams lietus 24 stundas pēc apmetuma uzklāšanas. Labas brigādes augustā-septembrī ir aizņemtas, tāpēc pasūtiet materiālus un rezervējiet meistarus laikus.